Daudz laimes, jubilār! Ēriks Hānbergs

Ēriks Hānbergs gan ir, gan nav raidījuma “Daudz laimes, jubilār” viesis, jo saruna notiek jubilāra mājās. Saruna izvēršas jautra un omulīga, jo ne jubilāram, ne arī raidījuma vadītājam Andrejam Volmāram pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Hānbergs dzimis 1933.gada 29.maijā Birzgales pagastā, mācījies Vecumnieku vidusskolā, absolvējis Cēsu skolotāju un Liepājas Pedagoģiskajā institūtu. Pats savulaik atzinies, ka, lai gan ir diplomēts latviešu valodas un literatūras skolotājs, viņu allaž māc bailes no skolas un plašas auditorijas, jo nezina, kā uzvesties un ko sacīt. Visticamāk, sacītajā ir daļa patiesības, bet vairāk gan - Hānberga pašironija un labestīgais humors. Tāds viņš ir: visu redzošs sabiedrības higiēnists, kurš visu redz, visu saprot, bet dokumentē un vērtē ar pietāti un cieņu. Ērika Hānberga darba gaitas sākušās Liepājas pusē - bijis Liepājas pilsētas un rajona laikraksta literārais līdzstrādnieks, vēlāk - nodaļas vadītājs, tad - laikraksta «Cīņa» korespondents, lauksaimniecības nodaļas vadītājs, arī «Neatkarīgās Rīta Avīzes» redaktora biedrs. Literārās publikācijas: kopš 1976.gada. Viens no ilggadīgākajiem projektiem turpinājies 15 gadu: kopā ar domubiedriem Imantu Ziedoni un Aivaru Berķi rakstnieks ciemojies 500 lauku sētās, vērtējot to skaistumu un tikumu. “Skaistumam ir jāļauj parādīties!” Hānbergs citē Imantu Ziedoni… Rakstnieka ieguldījums mūsu kultūrā pāraug rakstniecības, publicistikas robežas. Viņš ir viens no tiem mūsdienu “jaunlatviešiem”, kurš, izaudzis no Pirmās Latvijas laika darba tikuma un skaistuma kultūras, rosinājis sabiedrību par to domāt iedzīvināt visu savu apzinīgo mūžu. Un mums par prieku, allaž to darījis viegli, ar humoru un mīlestību. Ēriks Hānbergs zina, ka citādāk - nav jēgas. Saņēmis: Eduarda Veidenbauma prēmiju, Pētera Stučkas prēmiju, LPSR Valsts prēmiju, «Sējēja» prēmiju. Apbalvots ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, LPSR Nopelniem bagātais žurnālists.