Viņš pazīst ne tikai kaimiņus un viņu ikdienas gaitas, bet arī savu draugu draugus un viņu bērnus. Kā teica viņa lietuviešu draugs Vitas, ja ir atbraucis Streičs, ap viņu veidojas notikums. Un tas ir tik dabiski, ka Streičs apstājas uz ielas, lai parunātos ar reiz jaunībā sastaptu vecu vīru, vai pakavējas ar mazu puiku, kura tētis ir apgaismotājs viņa filmā. Jānis Streičs dzīvo starp apbrīnojami interesantiem cilvēkiem, kuriem visiem ir brīnišķīga, kaut varbūt ne viegla dzīve, tāpat kā viņam pašam.

Jāņa Streiča draugs Raimonds Pauls saka: “Ko tad es viņu te slavēšu, viņa filmas citē tauta.” Studiju biedra un jaunības dienu drauga Paula Putniņa Vecpiebalgas māju pagalms ir bijis filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” iedvesmas avots, kur topošie režisori, dramaturgi un aktieri savulaik iemācījušies arī lauku darbus. Jānis Streičs svin dzīvi, apciemojot savus tuvus un tālus, senus un nesen iegūtus draugus, baudot savu nemierīgā rakstura ģimenes idilli kopā ar meitu, sievu, znotu un ģimenes mīluli sunīti Mirtu. Viņš būvē jaunu saimniecības ēku, kur beidzot būs Streiča darbnīca, un pasaule reibinoši smaržo pēc žūstoša koka skaidām, svaigi pļautas zāles, bet vēl vairāk – pēc dzīves.

Latvija, 2016.