Šis stāsts sākās brīdī, kurā kāda cilvēku grupa atstāja lielpilsētas “vāveres riteni” un pārcēlās uz laukiem. Viņu mērķis – pārtraukt līdzdalību ekoloģisko un sociālo problēmu vairošanā. Lai izdzīvotu jaunizveidotajā saimniecībā, nepieciešama savstarpēja sadarbība un atbalsts. 

Viņi mācās un vadās pēc permakultūras ētikas principiem un tradicionālajām prasmēm, atvērtās saimniecības dalībnieki vēlas atbalstīt kopradi, veselīgas cilvēku attiecības un reģeneratīvu saimniekošanu. Vai mūsdienās iespējams izdzīvot, nepakļaujoties vairākuma diktātam, un izgudrot alternatīvas valdošajiem ekonomiskajiem modeļiem?