Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta pedagogu algu jautājums: gribēšana ir, varēšanas nav
Turpinām pētīt, kas jāmaina Latvijas sportā. Sporta pedagogu atalgojuma problēma ir tik sasāpējusi, ka atsevišķu sporta skolu vadītāji vairs neslēpj nelikumīgu komercpraksi darbā ar bērnu vecākiem. Kāpēc valsts jau gadiem nespēj izpildīt pedagogiem apsolīto, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.
2012. gada oktobrī sporta pedagogi izgāja ielās, protestējot pret zemo atalgojumu. Izglītības un zinātnes ministrija ar sportu skolu vadītājiem vienojās, ka, sākot ar 2016. gadu, valsts simtprocentīgi segs pedagogu darba samaksas minimālo likmi, kā arī administratīvos izdevumus, tādējādi atslogojot pašvaldību budžetus. Šī apņemšanās tika nofiksēta arī Sporta politikas pamatnostādnēs, taču īstenota dzīvē – tā arī nav tikusi.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Galvenais iemesls ir straujais audzēkņu skaita palielinājums sporta skolu sistēmā, kas ir būtiski straujāks nekā tika prognozēts gan tajā brīdī, kad tika izstrādātas pamatnostādnes, gan tajā brīdī, kad tika parakstīta šie vienošanās.»
Intervija - Sandis Riekstiņš, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs
«Nekad netiks līdzi šis finansējums, ja mēs nepārtraukti [audzēsim skaitu]. Nāk jaunas skolas, nāk jaunas grupas. Visu laiku ir vairāk un vairāk, bet finansējums tik strauji neaug. Manuprāt, ir jāuzliek uz pauzes šīs jaunās sporta skolas vai arī ir jāpārstrādā kritēriji, kā tiek piešķirts statuss. Diemžēl joprojām ir daudz indikāciju par to, kā tiek piezīmēts audzēkņu skaits. Diemžēl covid-19 krīzes apstākļos mēs fiziski daudz ko nespējam pārbaudīt.»
Sporta politikas pamatnostādnes ir galvenais sporta politikas plānošanas dokuments. Taču tam nav nekāda juridiska svara, kā tas pierādījies arī sporta pedagogu darba samaksas jautājumā.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Valsts nav ar likumu noteikusi pienākumu nodrošināt simtprocentīgu finansējumu. Šāda norma likumā nav.»
Intervija - Sandis Riekstiņš, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs
«Sporta skolas tomēr ir pašvaldību dibinātas. Tās nav valsts. Un tā ir tā lielākā problēma, un vienmēr ir bijusi: valsts un pašvaldības ļoti švaki sadarbojas. Ar retiem izņēmumiem. Tad vienmēr būs šī stīvēšanās. Jā, pat savā ziņā politiska.»
Apelēšana pie pašvaldību atbildības gan ir visnotaļ netaktiska. Vislielāko masveidību sporta skolu sistēmā sastāda komandu sporta spēles. Valsts definētais mērķis sportu skolu sistēmai ir gatavot augsta līmeņa sportistus, kuri vēlāk varētu iekļauties šajās komandās. Komandās, kuras ar lielām dotācijām uztur pašvaldības un kuras nesaņem valsts budžeta līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī individuālajos sporta veidos.
Valsts nespēja jau 9 gadu garumā atrast veidu, kā izpildīt apsolīto, ir mulsinoša. It sevišķi, ņemot vērā, ka citi sporta politikas jautājumi valdības līmenī atbalstu gūst triecientempā, pat bez fiksētiem solījumiem. Tā, piemēram, 2017. gada 29. martā Nacionālā sporta padome rekomendēja piešķirt prāvus līdzekļus bobsleja, skeletona, kamaniņu sporta un biatlona tehniskajām programmām. Lieli valsts budžeta līdzekļi tika iztērēti ļoti šauram cilvēku lokam, ar ļoti plaši interpretējamu finansējuma izlietojuma mērķi.
Nacionālās sporta padomes 2017. gada 29. marta sēde
- Bobsleja tehniskā atbalsta programmai 392 000 eur
- Skeletona tehniskā atbalsta programmai 64 000 eur
- Kamaniņu sporta tehniskā atbalsta programmai 157 725 eur
- Biatlona tehniskā atbalsta programma 66 500 eur
Tāpat no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vairākus gadus pēc kārtas triecientempā piešķirti līdzekļi autosporta un motosporta sacensību organizēšanas licenču maksām, kā arī dažādiem federāciju tēriņiem. Ļoti ātri valdība spēja izdomāt, kā piešķirt vairāk nekā 3 miljonus eiro individuālai pasaules čempionāta hokejā rīkošanai Rīgā. Par spīti pandēmijai un tam, ka sākotnēji plānotie 6 miljonu eiro ienākumi Latvijai ies secen.
Finansējums pasaules čempionātam hokejā
- 2021. gada 21. janvārī valdība skata informatīvo ziņojumu.
- 2021. gada 4. martā valdība atbalsta 3,7 miljonu eur piešķiršanu.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Mēs nevaram neorganizēt nevienu starptautisko pasākumu. Tīri cilvēcīgi. Mēs visu laiku braucam pie kāda ciemos. Gan jau kādā brīdī kāds pajautās: kad tad varēsim pie jums braukt ciemos?»
Valsts pārstāvji uzskata, ka sporta pedagogu atalgojuma jautājumu nav korekti pretnostatīt vienreizējiem pasākumiem un vajadzībām. Tam var piekrist tikai formāli, jo finanšu avots abos gadījumos ir iedzīvotāju veidotais valsts budžets. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sporta īstermiņa vajadzībām ik gadu tiek piešķirti vairāki miljoni eiro. Grūti iztēloties, ka sabiedrības vairākums šādus tēriņus varētu uztvert kā prioritāros pār sporta pedagogu atalgojuma celšanu, ņemot vērā to, ka Latvijā ir vairāk nekā 80 tūkstoši sportojošu bērnu.
Intervija - Sandis Riekstiņš, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs
«Jebkurš izglītības un zinātnes ministrs ar lielāko prieku pieliktu treneriem atalgojumu. Kur problēma? Tas būtu tikai ieguvums! Bet viens to nevari izdarīt. Vajag vienošanos ar koalīcijas partneriem. Tās vajadzības ir daudz un nekad nebeigsies.»
Solījuma pildīšanai pret sporta pedagogiem pēdējo 9 gadu garumā trūcis politiskā svara. Kā arī sporta sabiedrības gribēšanas, jo sporta organizāciju pārstāvji savus politiskos kontaktus ir likuši lietā, lai panāktu papildus atbalstu ļoti šaurai cilvēku grupai, nevis piramīdas pamatnei.
