• Sestdiena, 2019. gada 14. decembris
  • Vārda diena: Gaisma, Auseklis
  • Rīgā 0.0°C, - vējš 0m/s, 747mm Hg, 0%
LSM Bērnistaba

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Eduards Rozenštrauhs

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Lai arī nevienā mūzikas vēstures grāmatā nav lasāms viņa vārds, Eduards Rozenštrauhs ir un paliek Atmodas laika leģenda, dziesminieks, kuru padomju okupācijas laikā vaigā pazina retais, bet, kura dziesmas – tādas kā „Zilais lakatiņš”, „Vecās likteņdzirnas”, „Zelta cauna” vai „Jaunība” u.c. neiztrūkstoši skanēja kāzās, ballītēs un jubilejās.

Ar „nepareizu” biogrāfiju apzīmogotais  Rozenštrauhs savu „zvaigžņu stundu” sagaida, kad 1988.gadā maestro Raimonds Pauls viņu ar visu akordeonu plecā uzved uz Lielās ģildes skatuves. Sākas īsie slavas gadi līdz pat Rozenštrauha aiziešanai 1992.gada pavasarī, kuros viņš izbauda ilgus gadus aizturēto tautas mīlestību un atzinību. Aculiecinieki stāsta, ka, piemēram,  pie Rundāles pils 1988.gada 13.jūlijā koncerta apmeklētāju rinda stiepusies piecu kilometru garumā.

Lai no jauna atcerētos jubilāra radītās melodijas, februārī un martā Latvijas koncertzālēs notika koncerti, kuri brīvdabas estrādēs turpinās skanēt vēl visu vasaru.

 Arī „Nacionālo dārgumu” studijā atminēsimies gan Eduarda Rozenštrauha dzīves  līkločus, gan komponista atstātās dziesmas.

Komentāri (5)

Elina Baltina
Bija interesanti skatīties raidījumu, bet vēl vairāk lasīt šos divus komentārus. Prieks, ka raidījuma veidotāji nenolaidās tik zemu, kā parasti latvieši to mēdz darīt, un nemeklēja negatīvos aspektus, atstājot gaišu mākslinieka piemiņu. Lintiņas kundze ar savu klātbūtni pieskandinājusi visu Latviju, bet, ir vērts atcerēties, ka par dziesmu rašanās vēsturi viņa īsti nevar spriest, jo, kad dziesmas radās, nemaz nebija dzimsi.
Māra kungs nepateica nevienu vārdiņu par dziesmu vēsturi, kaut ir bijis kopā ar šo mākslinieku, laikam jau arī nebija , ko teikt.
Varbūt ir vērts vienu muzikologu atrast, kurš izpētītu šo lietu, bet laikam viss ir izpētīts un nevienam nav, ko pateikt. Tad jau būtu uzrakstītas vairāk par divām grāmatām, kas būt muzikologu veikums nevis atmiņu stāstu krājumi.
Paldies raidījumam par korekto izpratni un piemiņu!
Indra Lintiņa-Lučka (Incis)
Tomēr atbildēšu un būšu netipiska latviešiem,kuri visu norij un noklusē un ja runā,tad tikai savā virtuvē:
1.Citēju-"kā parasti latvieši to mēdz darīt, un nemeklēja negatīvos aspektus, atstājot gaišu mākslinieka piemiņu"-gluži otrādi,raidījuma vadītājs "nolaidās tik zemu",bet viņu apstādināja M.Lasmanis!...un godam! Jo notika rupja,provokatoriska iztaujāšana,tincināšana...Absolūti neizrādot komponistam cieņu (bet tas jau ir raksturīgi LTV1)
2.Kurā momentā tika atstāta gaiša piemiņa?-vai tajā brīdī,kad pieaicinātā "žurnāliste" teica,ka Rozenštrauhs ir "glorificēts",ka "pretrunīga"personība (tā arī neko tuvāk nepaskaidrojot)? Kad sāka "pierādīt" un apšaubīt Eduardu Rozenštrauhu kā komponistu! Bezmaz,ka viņš to vien tikai ir darījis,kā klausījies un tad komponējis...Brutāli meli! Apmelojumi!
3.Cik nu esmu pieskandinājusi Latviju,to nu man ir grūti spriest un īsti nesaprot,ko komentētāja gribeja pateikt,bet tas jau nav nekas peļams vai nosodāms,ne tā?Tāpēc šo repliku nekomentēšu,bet teikšu tā,ka mīļo tautiešu mīlestību un skaudību,ignoranci(protams,dažos medijos) esmu tiešām izbaudījusi! Un,paldies,par to,jo citādi es nebūtu dzīvē kļuvusi stipra.Un izaudzinājusi stiprus un uzņēmīgus bērnus.
4.Man IR ZINĀMA DZIESMU RAŠANĀS VĒSTURE (bet vai tas maz interesēja raidījuma veidotājus?),vēl jo vairāk-esmu uzrakstījusi grāmatu "Jasmīn baltais,mana mūža...",kurā ir vesela nodaļa veltīta E.Rozenštrauha dziesmu izcelsmei.Iesaku izlasīt! Tajā skaitā es esmu mantojusi visas Eduarda Rozenštrauha notis! Esmu Izglītības zinātņu maģistre,tādejādi arī grāmatā opereju ar faktiem un ne fantāzijām!
5.Raidījuma veidotāji īpaši nemeklēja cilvēku,kam būtu ko teikt,jo tvērās pie "klačām".
6.Mūsdienās,kad grāmatas tiek rakstīšanai apstiprinātas jeb rakstītas,tad tikai izejot no "kas man par to būs" un "vai nevar dabūt naudiņu no Eiropas fondiem",šis nav tas gadījums,tāpēc grāmatas ir tik cik ir...savā grāmatā stāstu veselā nodaļā,ko domāju par šo"pirmo",bet...ja godīgi...ja būs nepieciešams,tad mans nākošais solis būs -Tiesa.

Gita Morris Vāgenheima
Samulsināja pirmkārt tas, ka ne raidījuma anotācijā, ne pašā raidījumā netika pieminēts, ka Rozenštrauham 13. augustā apritētu 100 gadi! Otrkārt, samulsināja, ka raidījumā nepiedalījās ne mūzikas vēsturnieks, ne mūzikologs, kurš būtu izpētījis, kurā tieši Latvijas vēstures momentā PIRMO REIZI publika izdzirdēja, teiksim, "Zilo lakatiņu," kas tai tik ļoti iepatikās, ka nevarēja vien beigt dziedāt, kamēr dziesma bija folklorizējusies tiktāl, ka neviens pat vairs nezināja tās autoru! Folklorizējušās ir "Liepas satumst", "Miglā asaro logs", "Šai drūmā dzertuvē" - bet bija taču kāds, kurš šiem dzejoļiem pieskaņoja melodiju. Varbūt, ka derētu kādu "Nacionālā dārguma" raidījumu veltīt šīm TAUTAS DZIESMĀM? BET! Par Rozenštrauhu runājot, tā arī neuzzinājām, KĀPĒC viņa dziesmas bija AIZLIEGTAS. Neuzzinājām, ka viņš četrus gadus bija nomācījies LV konservatorijā; neuzzinājām, kā viņam klājās 1940. gadā, kā otrā pasaules kara laikā... Pārfrazējot Francijas prezidentu Širaku: raidījuma veidotāji neizmantoja iespēju sagatavot raidījuma pompozo nosaukumu "Nacionālie dārgumi" attaisnojošu raidījumu. Žēl.
Indra Lintiņa-Lučka (Incis)
Gita,uz visiem šiem Jūsu uzstādītiem jautājumiem esmu atbildējusi savā grāmatā "Jasmīn baltais,mana mūža..." "Zilā lakatiņa" oriģinālnotis es 2012.gadā uzdāvināju Latvijas valstij,Mūzikas vēstures muzejam.Tur aprakstu arī Eduarda likteņgaitas.You Tube ir mūsu vēsturiskie koncerti,ir arī grāmatas prezentācijas pasākums Eglē...
Indra Lintiņa-Lučka (Incis)
1g kultūras jeb Smēķētavas satura saruna par"nacionālie dārgumi".
1.Man kā Eduarda Rozenštrauha skatuves partnerei nav pieņemams,ka tiek sagrozīti fakti Valsts televīzijā:
a)ja tiek rādīti vēsturiski fragmentu,tad jārāda precīzs gads un datums (vēl jo vairāk tāpēc ka es slaveno Ogres koncertu atceros!) nevis sabiedrība jāmaldina ar nepareiziem gadaskaitļiem.
2.Ja šis raidījums pretendē uz Kultūras raidījuma nosaukumu,tad nepatīkami pārsteidza raidījuma vadītāja nekonkrētā,neķītrā un virspusējā dalība saturā ar nesaprotamiem,divdomīgiem jautājumiem,tādejādi aizmirstot,ka stāsts ir par Atmodas laika leģendāru personību Eduardu Rozenštrauhu!
3.Piesaistot cilvēku no Radio 2 un LTV1 nebija saprotams mērķis,jo cien."žurnāliste" sāka mūs diletantiski pamācīt un izskaidrot,kā cienījamais komponists ir komponējis...un kāpēc dziesmas ir tādas kādas viņas ir...(ja godīgi,tad tas jau bija kliedzoša visatļautība un neizglītotība,nez vai žurnāliste pati ir kaut vienu dziesmu sakomponējusi un kāds ir izglītības dokuments šai "profesorei"),tādejādi nevis balstīt sarunu uz faktiem,it īpaši,ja runa ir par repertuāru un dokumentiem,kas to apliecina.Nožēlojami,ka raidījuma veidotāji par E.Rozenštrauha biogrāfiju nebija spējuši "neko atrast",tādejādi sabiedrībai neko nepavēstot,noklusējot aiz savas nezināšanas un nekompetences pat nihilistiska ļaunuma...Šis raidījums par Eduardu Rozenštrauhu nepateica neko! Tika ielikts "ķeksītis"
4.Cien.žurnāliste centās mūs pārliecināt,ka E.Rozenštrauhs NAV AIZMIRSTS! To ka TAUTA(!!!) NAV AIZMIRSUSI,tas ir fakts,bet ka mediji komponistu apmelo un par viņu klusē-arī gan ir fakts,tāpēc tas izskanēja kā izsmiekls.Vēl jo vairāk,ka tieši LTV1 2011.gadā izdzēsa un "nolikvidēja" manis iedziedātās E.Rozenštrauha dziesma Barikāžu dienu atceres koncertā(tajā skaitā Zilo lakatiņu)
Te gan jāpiezīmē,ka VISS TURPINĀS,jo LTV1 ne mani,ne manis organizēto koncertu fragmentus nekad nav ne pieminējusi,ne pušplēstu vārdu iečukstējusi,tā teikt-Indra Lintiņa-Lučka ir MELNAJĀ SARAKSTĀ.Un par ko-tāpēc ka es Atmodas laikā ar karodziņu pie krūts stāvēju blakus uz skatuves Eduardam Rozenštrauham (liekas ka komunistu režīms pret mani un Eduardu bija žēlīgāks kā Neatkarīgās Latvijas televīzija?!?)
5.Runājot par Auzāna aranžējumiem...tad jāsaka-cik jābūt muzikāli "apdāvinātam",lai pēc viņa aranžējumiem es,kura pārzin visu Eduarda Rozenštrauha repertuāru pilnībā-neatpazītu pusi...Tika salauzts Eduarda Rozenštrauha dziesmu kods! ...džeziskās intonācijas,sekunžu un disonējošo akordu izmantošana-lielākā muļķība ko varēja izdarīt,gan jau arī ka nemākulība,steiga,neieinteresētība...nu,prota ms,ja mīļākā dziesma ir Kumeliņš,tad ko mēs varam runāt par muzikālo gaumi un intelektu! Bet nu,Auzān,haltūra izdevās!
6.Komponistu Māri Lasmani es neapskaudu tajā kompānijā,bet uz tā visa fona viņš noturējās ar savu inteliģenci un cieņu pret leģendāro komponistu Eduardu Rozenštrauhu! Man tikai radās sajūta,ka vēsturiski nepaveicās ar to,ka visos tajos notikumos ES biju klāt,jo mani bija JĀPIEMIN,lai kā to raidījuma veidotāji ...negribēja!
7.Šo raidījumu var uzskatīt kā slēptu reklāmu Dinsberga organizētajam pasākumam,tāpēc aicinu izvērtēt,vai tur nav koruptīvas pazīmes un VID un LTV1 pārskatīt nodokļu nomaksu,ja ņem vērā,ka neviens cits koncerta fragments raidījumā neizskanēja,bet gluži otrādi,ka koncertdarbība turpinās!
8.Ļoti daudz NEPL runā,domā,kā piesaistīt mazākumtautību sabiedrību latviskajiem masu medijiem...Pēc tādiem diletantiskiem tenku raidījumiem ne tikai mazākumtautības...bet latviešu skatītājus Jūs pazaudēsiet!...Es jau sen neskatos LTV1,bet vakar piezvanīja draudzene un informēja par raidījumu,skaļā izbrīnā,ka manis tur neesot un...saņēmu vēstules draugiem.lv noskatījos internetā,jo tādā skaistā laikā latvieši plosās pa dārziem un jūrmalu.
Ko lai saka,ja ne I.Ziedoņa vārdiem-Pašu auklētie,pašu auklētie pekainām kājiņām...

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Neatkarības karam – 100

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Universitātei – 100!

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras
Anotācija

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Neatkarības karam – 100

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras
Anotācija

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Universitātei – 100!

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras