Kas jāmaina Latvijas sportā? - Handbolā tiesvedība un krimināllieta par naudas izsaimniekošanu

Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludināja pirmās instances spriedumu tiesvedībā starp Latvijas Handbola federāciju un tās bijušo ģenerālsekretāru Gunti Ciematnieku. Amizanti, ka tiesā kā pirmais vērsās Ciematnieks, lai piedzītu neizmaksāto darba algu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju. Latvijas Handbola federācija atbildēja ar pretprasību. Abu pušu prasības tika apmierinātas – tiesa lēma, ka Ciematniekam pienākas 7175,01 no Latvijas Handbola federācijas, bet Handbola federācijai no Ciematnieka - 125 387,50 eiro. Kopā ar tiesas izdevumiem, Ciematnieka bilance pirmajā instancē ir klaji negatīva – no viņa piedzenams nepilns 121 tūkstotis eiro.

Ciematnieks bija Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam. Tiesā tika skatītas desmit epizodes ar Ciematnieka laikā veiktiem darījumiem, kuriem tiesas ieskatā trūkst juridiska pamatojuma. Bijušais Handbola federācijas ģenerālsekretārs tiesā skaidrojis, ka visi darījumi ir notikuši. 

Daļai darījumu gan ir visai īpatnējs fons. Piemēram, handbola bumbas iegādātas no uzņēmuma, kas reģistrēts kā ziedu un augu vairumtirgotājs, interneta mājaslapu izstrādājis auto rezerves daļu vairumtirgotājs, fiksēti arī citi kolorīti piemēri. Jāatzīmē gan, ka neviens normatīvais akts uzņēmumiem neliedz darboties ārpus reģistrētās pamatdarbības jomas, taču tiesa šos apstākļus ņēmusi vērā kā papildus argumentus, kas apliecina, ka Handbola federācijas darījumi ar virkni komersantu faktiski nav notikuši un naudas līdzekļus federācija ir pārskaitījusi bez ekonomiska un juridiska pamata, turklāt Ciematnieks nav nodevis federācijai ar šiem darījumiem saistīto dokumentāciju. Tāpat tikuši veikti naudas maksājumi arī fiziskām personām. Tiesas ieskatā, arī tādiem norēķiniem trūcis pamatojuma.

Latvijas Handbola federācijas vārdā tiesvedības procesu virzīja Normunds Blome, kurš 2020. gadā Ciematnieku nomainīja ģenerālsekretāra amatā. Iepriekš darbojoties Handbola federācijas padomē, viņam nebija izdevies no Ciematnieka saņemt prasītās atskaites par finansējuma izlietojumu. 

Intervija - Normunds Blome, Handbola funkcionārs

““Es tev neatskaitīšos!” Es saku: “Kāpēc tu man neatskaitīsies? Es esmu viceprezidents, padomes loceklis – es tev prasu atskaiti, jo gribu saprast, kur mums aiziet nauda.” Jo naudas vienmēr pietrūkst. Guntis man atbild, ka viņš neatskaitās man – tikai prezidentam. Statūtos ir rakstīts – kam, kā, ko un kāpēc.” 

Intervija - Mārtiņš Bičevskis, Bijušais LHF prezidents

Biedru sapulču laikos būtiski jautājumi neradās. Jautājumi radās, kad tika pasūtīts speciālais audits, un šis audits konstatēja lietas, kuras nākamā valde virzīja.” 

Bičevskis ilgus gadus ir ieņēmis vadošus amatus finanšu nozarē. Situāciju viņš sauc par nepatīkamu, taču savu atbildību nesaskata, jo paraksta tiesīgā persona kā vienīgais valdes loceklis bijis Ciematnieks. Prezidents un padome atbildējusi par stratēģiskajiem jautājumiem, nevis ikdienas norēķiniem.

Intervija - Mārtiņš Bičevskis, Bijušais LHF prezidents

Saimnieciskā darbība un konts bija tikai valdes pārziņā. Tās nav acīmredzamas lietas, kuras var ieraudzīt no malas. Tā atbildība bija ļoti skaidri nodalīta.” 

Intervija - Normunds Blome, Handbola funkcionārs

Tas, ka viņš nezināja, ko dara Guntis… Tad, kad Guntis man pasaka frāzi: “Domā es viens atbildēšu par to visu?” Es saku: “Man vienalga, kurš par ko atbildēs. Bet tavi paraksti stāv virsū.””

Guntis Ciematnieks no intervijas ar Latvijas Televīziju atteicās, solot to sniegt pēc apelācijas instances lēmuma, pat ja tas būs viņam nelabvēlīgs. Viņš kategoriski noliedz, ka būtu piesavinājies federācijas līdzekļus, ko cer pierādīt apelācijas kārtībā. 

Paralēli šim civilstrīdam, kurā jau ir pirmās instances tiesas spriedums, ierosināta arī krimināllieta. Tās pamatā ir 2020. gada 20. februārī noslēgtais līgums par aviobiļešu piegādi ar kādu Viktoru Labanovu un divi Handbola federācijas apmaksāti rēķini par nedaudz vairāk kā 12 tūkstošiem eiro. Vīriešu izlasei paredzētais ceļojums izpalika, jo spēkā pieņēmās pandēmija un lidojums tika atcelts, taču tā laika Latvijas Handbola federācijas vadība, tiesas ieskatā, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka veiktas nepieciešamās darbības, lai atgūtu par aviobiļetēm samaksātos līdzekļus. 

Handbola sabiedrībā pastāv viedoklis, ka tiesvedība un kriminālprocess vairāk ir Ciematnieka un Blomes neatrisināto savstarpējo nesaskaņu eskalācija, ne tik daudz cīņa par vides sakārtotību. To netieši apliecina arī Blome, sakot, ka pirms vēršanās tiesā bija Ciematniekam piedāvājis izlīguma nosacījumus. Handbola federācija nav vienīgā sporta organizācija Latvijā, kur nesaskaņas tiek risinātas tiesu zālēs. Ciematnieka laikā veikto darījumu rokraksts būtiski neatšķiras no daudzās citās sporta federācijās praktizētā, un tas būs nopietnas izpētes vērts jautājums, vai cēloņi tam ir cilvēciski vai tomēr sistemātiski. Tāpēc, neatkarīgi no handbola tiesvedības iznākuma, šis precedentam vajadzētu atstāt dziļas saknes sporta federāciju finansēšanā un uzraudzībā.