Viņi satikās pilsētā. Abi strādāja Jelgavā, bet saknes vilka uz laukiem. Paši bērnībā gan izbaudījuši siena talkas, gan palīdzējuši omītei vārīt burkās lauku labumus. Viņi turpināja dzimtas iesākto. Bārmenis un skaistumkopšanas salona administratore. Uz papīra te nevajadzēja nekam sanāk, bet izdevās vareni. 

Milzīgajās siltumnīcās aug tomāti, gurķi, baklažāni, bet uz lauka – vēl citi dārzeņi. Tas nebūt nebija viegli. Bija arī sapuvusi kartupeļu raža un kredīti. Taču šodien viņi izvairās braukt uz Rīgu, tirgo savu produkciju un baro apkārtnes zemniekus savā ēstuvē. Joprojām nedzīvo lauku mājā. Tā būs, tāpat kā karogs mastā, jo savādāk viņi vairs nemāk. Sirds pieder ģimenei un zemei.