• Piektdiena, 2019. gada 6. decembris
  • Vārda diena: Niklāvs, Niks, Nikolajs, Nikola
  • Rīgā 0.0°C, - vējš 0m/s, 751mm Hg, 0%
LSM Bērnistaba

Atslēgas: «Padomju dziesmu un deju svētki - lauzti, bet nesalauzti»

Atslēgas

Dziesmu svētki – latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Tieši šiem svētkiem bija lemts kļūt par sāpīgu simbolu Latvijas neatkarības zaudēšanai. Pēdējais tautas pasākums brīvā valstī bija Latgales dziesmu svētki, kas notika 1940. gada 15. un 16. jūnijā Daugavpilī. Svētku otrās dienas pusdienlaikā PSRS Latvijai iesniedza ultimātu par karaspēka ievešanu un valdības nomaiņu.  Ar laiku okupanti saprata, ka lielāks labums būs, ja latviešiem dārgos svētkus nevis aizliegs, bet pārtaisīs par kārtīgiem vadošajai ideoloģijai atbilstošiem padomju svētkiem.

Sensenā latviešu koru karu tradīcija perfekti atbilda padomju tā sauktās sociālistiskās sacensības modei. Tolaik darba ražībā jāsacenšas bija visiem. Paradoksāli, bet šis padomju ideoloģiskais murgs dziesmu svētkus, lai arī no vienas puses izķēmoja, no otras – tomēr spēcināja. Kādas bija tās tradīcijas, kuras ieviesa padomju režīms? Kā mainījās paši svētki? Un svētkos iesaistīto personību attieksme pret tiem? To skaidrosim šīs nedēļas Atslēgās.

Komentāri (1)

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Atslēgas

Atslēgas
Anotācija

Atslēgas: «Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO»

Atslēgas

Atslēgas: „Padomju Latvijas industriālais milzis RAF”

Atslēgas