Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāda ir sportistu atbildība nodokļu maksātāju priekšā?
Turpinām pētīt, kas jāmaina Latvijas sportā? Gadiem ilgi turpinās diskusijas par esošo sistēmu naudas balvu sadalē par izciliem sasniegumiem sportā. Vai līdzšinējā kārtība varētu tikt mainīta, skaidroja Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.
Ministru kabineta īstenotā naudas balvu sadale par izciliem sasniegumiem sportā ik gadu raisa lielu ažiotāžu. Iemesls tai ir plašais sportistu spektrs, kas, pēc valdības ieskatiem, ir guvuši izcilus panākumus. Pērn izcilnieku saraksts bija izstiepies uz trīspadsmit A4 lapām. Naudas balvas tika izmaksātas ne tikai par sasniegumiem olimpiskajos sporta veidos, bet arī par pasaules virsotņu iekarošanu spiningošanā no laivas, dronu lidināšanā, bridžā, biljardā un daudzās citās diskutablās disciplīnās.
Intervija - Edgars Buļs, Sporta menedžeris
«Visu cieņu arī tiem sportistiem, bet nu tomēr – kādas ir atlētiskās prasības, režīma prasības, diētas prasības nopietniem sportistiem un kādas vaļības var atļauties spiningotāji, lidmodelisti. Varbūt arī šautriņu mešanā mums sportisti par kādām augstām vietām ir jāapbalvo? Visu cieņu arī šautriņu metējiem, bet nu tomēr kaut kādai sajēgai būtu jābūt valsts augstākajām amatpersonām.»
Intervija – Raimonds Zeps, Sporta menedžeris
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Mēs daļēji esam nonivelējuši, kas ir izcils sasniegums, jo likums dod tiesības piešķirt naudas balvas tikai par izciliem sasniegumiem. Mums šobrīd lielāku vai mazāku naudas balvu var piešķirt faktiski par katru sasniegumu, katrā sporta veidā, kas Latvijā ir atzīts, ja sacensībās piedalās vismaz 10 sportisti no 10 valstīm.»
Valsts amatpersonas jau pērn solīja, ka apbalvošanas sistēma tiks būtiski mainīta. Tas nav noticis. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks Jānis Upenieks atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumiem atteicās. Tikmēr Sporta departamenta direktors Edgars Severs sola, ka pārmaiņas tiks īstenotas nākamgad. Valdība tās uzdevusi izstrādāt līdz pavasarim. Kā vienu no argumentiem sistēmas maiņai Severs min valsts zaudētās tiesvedības juridiskos strīdos ar sporta organizācijām.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Ir atsevišķas sporta organizācijas, kas uzskata, ka piešķirtā naudas balva ir nesalīdzinoši zema, salīdzinot ar citiem sporta veidiem. Un tie, kuriem valdība naudas balvu nepiešķīra, uzskata, ka būtu jāpiešķir.»
Apbalvojamo sportistu loks šogad ievērojami saruks. Pērn sportistu apbalvošanai Ministru kabinets novirzīja vairāk nekā miljonu eiro. Šogad valsts sporta budžetā naudas balvām paredzēti nepilni 43 tūkstoši eiro, ar ko nepietiek pat viena kamaniņu sporta apbalvošanai. Tāpēc valsts budžetā tiks meklēts papildus finansējums, aptuveni 250 000 eiro apmērā.
Esošo situāciju par vēl īpatnējāku padara fakts, ka Maira Brieža paveiktais boksa ringā Ministru kabineta noteikumu ieskatā nav uzskatāms par izcilu sasniegumu. Zem šiem noteikumiem neparakstās arī tenisistu iespētais Grand Slam turnīros vai sporta spēļu meistaru potenciālās uzvaras NBA un NHL čempionātos. Sporta sabiedrībā arvien lielāku atsaucību izpelnās viedoklis, ka naudas balvas par izciliem sasniegumiem būtu jāatceļ pavisam, jo pašu izcilāko sasniegumu autoriem šīs naudas balvas nav aktuālas, bet viņu ignorēšana un citu sportistu prēmēšana automātiski veido kāzusu. Turklāt olimpisko disciplīnu sportisti savu atrašanos Olimpiskajā vienībā nopelna tieši ar sezonas labākajiem rezultātiem, tāpēc šobrīd sanāk, ka par tiem tiek atalgoti dubultā
Intervija - Edgars Buļs, Sporta menedžeris
«Tā varētu būt viena no opcijām. Mētāties ar to naudu apkārt [nevajadzētu], domāju, šobrīd ir daudz svarīgāku lietu, kur ieguldīt naudu. Sporta infrastruktūrā, piemēram.»
Intervija – Raimonds Zeps, Sporta menedžeris
Edgars Severs gan norāda, ka naudas balvu piešķiršanu nav plānots atcelt. Savukārt šā gada naudas balvu budžeta un saņēmēju aprisēm skaidrākām vajadzētu būt pēc 3. decembra Nacionālās Sporta padomes sēdes.
