Personība. 100g kultūras. Ieva Segliņa

Filmēšanas grupai tikt līdzi Ievai Segliņai nav viegli, jo Dailes teātrī, ierodoties vairākas stundas pirms izrādes, viņa kustas kā zivs ūdenī – te dodas ievingrināt balsi, te aizskrien pēc tējas uz kafejnīcu, te pazūd aiz savas ģērbtuves durvīm, lai parādītos jau Žannas d’ Arkas tērpā. Žannas tēls ir jaunākais aktrises veikums Kārļa Lāča un Dž. Dž. Džilindžera  mūziklā, taču nozīmīgas lomas vēl tikai piecās uz Dailes teātra skatuves aizvadītās sezonās jau bijušas daudz. Par Tatjanu „Oņeginā” un Hārperes Ameitijas lomu ”Eņģeļos Amerikā” Ieva tikusi izvirzīta Spēlmaņu nakts  nominācijā Gada aktrise 2013. Kopš februāra, iekāpušu lauku meitenes Nates „kurpēs” LTV daudzsēriju filmā ”Saplēstā krūze”, viņu iepazīst arī tie, kuri nedzīvo Rīgā un tik bieži uz teātri netiek.

Teātris Ievai nav par daudz arī septiņas dienas nedēļā, jo to viņai patīk izbaudīt ne vien no skatuves, bet arī no skatītāju zāles, tādēļ brīvajā laikā nododas nevis kādai pretējai nodarbei, bet, lai mācītos un pilnveidotos, skatās kolēģu veidotās izrādes – gan savā, gan citos Rīgas teātros. Kā teātris kļuvis par dzīvesveidu, vai vainīga mamma,  „Knīpas un  knauķi”, vai varbūt Džilindžers un piecpadsmit gadu vecumā nospēlētā „Lolita”? Cik daudz drosmes vajadzīgs, lai pieņemtu režisora Romana Kozaka izaicinājumu un bez krievu valodas zināšanām dotos uz Maskavu mācīties Maskavas Akadēmiskā Dailes teātra skolā? Kā šobrīd top visjaunākā izrāde, un kuri ir Ievas paši nozīmīgākie cilvēki gan uz skatuves, gan aiz tās? Atbildes rodamas režisores Zitas Kaminskas, žurnālistes Jolantas Muižnieces un operatoru Normunda Pavlovska un Uvja Burjāņa versijā par aktrisi Ievu Segliņu.