• Otrdiena, 2019. gada 25. jūnijs
  • Vārda diena: Maiga, Milija
  • Rīgā +24.8°C, ZR vējš 1.3m/s, 771mm Hg, 42%
LSM Bērnistaba

«Teātris.zip» īpašā izlase: Nacionālā teātra izrāde «Bezkaunīgie veči» (1995)

Teātris.zip

Cikla «Teātris.zip» īpašajā izlasē piedāvājam Latvijas Nacionālā teātra izrādi «Bezkaunīgie veči» Mihaila Kublinska režijā. Izrādes televīzijas ieraksts tapis 1995. gadā. Izrādē piedalās Alfreds Jaunušans, kuram tikko, 2019.gada 24.martā, apritēja 100.

Izrādes veidotāji

Anšlava Eglīša «Bezkaunīgo veču» iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja 1990. gada 12. maijā.

Atļauju iestudēt «Bezkunīgos večus» režisors Mihails Kublinkis saņēma no paša lugas autora Anšlava Eglīša, kad kopā ar Nacionālo teātri bija viesizrādēs pie ASV latviešiem. 

«Asprātīgo Anšlava Eglīša komēdiju, kas ir šī autora pirmiestudējums Nacionālajā teātrī, Mihails Kublinskis iestudē kā teatrālu spēli ar augstu skatuviskās nosacītības līmeni – uz skatuves pludo okeāns (zils, pār skatuvi pārvilkts audums, ko kustina, radot viļņu iespaidu), brauc finierī griezts auto, lokās metru gara zivs utt. Bet stāsts par ģimenes apspiesto senioru Jāni Bertoldu izaug līdz plašākam vispārinājumam par cilvēka eksistences būtību – cilvēks ir un paliek vientuļš un nesaprasts. Tāpēc vientuļajiem jāmeklē kopīga valoda un kopīgas izklaides iespējas.» (100.teatris.lv)

Lomās: Alfreds Jaunušans, Jānis Kubilis, Kārlis Sebris, Velta Līne, Uldis Norenbergs, Gunta Virkava, Ilze Rūdolfa, Juris Lisners, Uldis Anže.

Izrādes scenogrāfs Ints Sedlenieks, kostīmu māksliniece Aija Karlane, komponists Armands Strazds.

Kritiķa viedoklis

Silvija Radzobe grāmatā «Latvijas teātris. 80.gadi» raksta:

"M.Kublinska „Bezkaunīgo veču” iestudējums līdz pat 90.gadu vidum saglabājās kā visprecīzākais A.Eglīša stila un pasaules izjūtas uzminējums un perfekts realizējums spoži teatrālā formā.

Stāsts par ģimenes izmantotā, gluži vai par naudas pelnīšanas automātu padarītā pensionāra Jāņa Bertolda (Jaunušans) pēkšņo vēlēšanos dzīvot arī sev ir stāsts par sacelšanos, kuras gaitā, satiekoties ar jaunības draugiem, varonis atgūst dzīves garšu. Izrādes intonāciju veidoja ažors teatrālisms, neslēpta spēle (kā laicīgās zemes dzīves simbols), ko vietumis pāršķēla atsevišķi smeldzīgi momenti (kā atgādinājums par cilvēka neizbēgamo vientulību). Šo emocionālo noskaņu visprecīzāk varētu nosaukt par pašironisku hedonismu."

Raidījumu ciklu atbalsta

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!