12.02.2021 tiku potēts ar AstraZeneca pirmo vakcīnu, esmu donors un 01.04.2021 nodevu asinis. Šodien 14.04.2021 piezvanīju uz Donoru centru un uzzināju, ka man antivielu pret Covid19 nav vispār.

Kas vainigs tas bailigs.

Labdien,
Manas meitas vīrs slimoja - ar drausmīgu temperatūru bija. Ģimenes ārsts nosūtīja uz covid testu (valsts apmaksātu) - negatīvs. Meita un visa ģimene šokā. Tajā pašā dienā (nākamajā pēc bior testa- jo testa rezultāti ir nākamajā dienā) nodevām un samaksāja ap 50 eur - un še ku reku pozitīvs.
Labi ka meita lūdza vīram nodot vēlreiz- būtu uz darbu pārnēsājusi mazums.
Meita 14 dienas nodzīvoja ar covid slimo vīru un nekā - ne simptomi, ne pozitīvi testi (veica 3x reizes)

Starp citu, grūti iedomāties, kas pretlikumīgs ir šajā raidījumā, par ko Pavļuts satraucās. Aplūkit un salīdzināt faktus ir pretlikumīgi?

Ar nepacietību gaidu turpinājumu un ikmēneša pētījumu ar tiem pašiem iesaistītajiem. Griētos redzēt dinamiku ilgtermiņā, kā nepotētajiem tā potētajiem.

Jums derētu papētīt otru variāciju - kad NEVIENS PCR tests nav bijis pozitīvs, bet antivielu līmenis ir ļoti augsts.
2 vīrieši: 30gadīgs donors un "ronis", kurš vispār nav slimojis, pērn ģimenē pieaugums, PCR testi negatīvi, bet donora viena no analīzēm uzrāda stabili augstu antivielu līmeni; 50gadīgs spostisks vīrietis, kurš darba specifikas dēļ daudz uzturas svaigā gaisā, bet tādēļ arī regulāri PCR testi. Izslimojis smagā formā Covid-19 (ožas, garšas zudums, abpusēja pneimonija, 2 nedēļas stacionārā pie sistēmas un ar skābekļa masku, par laimi bez mākslīgās ventilācijas), BET šī diagnoze NAV UZSTĀDĪTA, jo ne pirms, ne slimošanas laikā, ne pēc tam NEVIENS PCR tests nav bijis pozitīvs. TOTIES, jau 5.slimības dienā nonākot stacionārā (ne Latvijā), antivielas bijušas tādā līmenī, kā pēc izslimošanas organisms saražo 1,5-2 mēnešu laikā. Slimoja decembrī, antivielas turas labā līmenī joprojām.

Tad kurš tests ir "viltus" - degunā bāžamais koks vai spļaudīšanās PCR, vai antivielu?

Tieši tā! Un katrs pats drīkst izlemt par sevi, nevienu nedrīkst piespiest ne vakcinēties, ne ticēt tam vai citam apgalvojumam.

Piedodiet man, cien. Niedres-Otomeres kundze, bet šie žurnālisti dara tieši to, kas viņiem arī ir jādara! Tas ir - nevis, muti ieplētuši, padevīgi noklausās kādu ierēdņu atreferējumus un norādījumus (lai tad labticīgi mūs par tiem "informētu"), bet - PĒTA! Tātad, DARA SAVU DARBU. Vai tad Jūs tiešām domājat, ka ir saprātīgi un atbildīgi "atstāt" visus pētījumus par antivielām pret SARS-CoV-2 mums nezināmu zinātnieku ziņā un jebkurus pētījumus "publicēt tikai pēc augsti kvalificētu (kas "kvalificēs"?) biomedicīnas zinātnieku recenzijām"?! Jo - "Aizliegtais paņēmiens" NAV kāds zinātniskais medicīnas žurnāls, bet - ir sabiedriskais medijs! Un sabiedrības, valsts pilsoņu interesēs noteikti ir tagad "izvilkt gaismā" un aktualizēt šos jautājumus . Ja tas nepatīk Astrai-Zenecai vai kādiem biedriem - un tad? Viņiem arī maksā naudu; tas ir viņu darbs. Paldies viņiem, un lai tik turpina strādāt! Es kā pilsonis un viens no valsts īpašniekiem saku "paldies" par labi padarītu darbu "Aizliegtajam paņēmienam", visnotaļ atbalstu un pilnvaroju viņus to turpināt! Lai ir jauks vakars un laba veselība visiem :))

Manuprāt raidījums iezīmēja vairākas problēmas. Viena - līdz šim veikto pētījumu apjoms ar un ap covidu, ieskaitot vakcīnas, ir niecīgs. Uz cipariem balstīt secinājumus vienkārši nav iespējams. Grozi kā gribi, tāds sociālais eksperiments vien sanāk.
Otra - ka antivielu testam principā nav nekādas jēgas, un tas der tikai akadēmiskiem pētniekiem! Tas laikam ir man lielākais pārsteigums. Rodas gan jautājums, kāpēc laboratorijās to vispār kā pakalpojumu piedāvā?!
Bet - paldies par uzdrīkstēšanos šos jautājumus celt gaismā! Cilvēkiem, lai kāda nebūtu viņu izvēle - vakcinēties vai nē, tas tomēr jādara apzināti, saprotot, kādi riski eksistē.

pavērojot šo cepienu ap raidījumu ir diezgan saprotams kāds daudzmiljardu lobijs ir viss šis vakcīnu pasākums (tur ir tādi līdzekļi, ka banot var visu, kas vien aizskar biznesa intereses) un ir arī saprotams, kāpēc LV lika tik lielu uzsvaru tieši uz vienu konkrētu vakcīnu... :/ un kāpēc parādās tik agresīvi raidījuma apkarotāji. Tomēr dauz svarīgāks par šīm antivielām ir jautājums kāpēc LV joprojām ir tik gausa vakcinācija salīdzinot kaut vai ar EE un LT (BBC dati). Politiķiem un banojošajiem "speciālistiem" drīzāk vajadzētu ar to nodarboties.

Es negribētu braukt ar lidmašīnu, kuru vada žurnālists. Es dotu priekšroku lidmašīnai, kuru vada profesionāls pilots.

Pasaule darbotos jaukāk, ja piloti vadītu lidmašīnas, zobārsti labotu zobus, advokāti pārstāvētu mūs tiesā, žurnālisti....?

„Antivielu daudzums”...”pamērīsim antivielas”....

Atstāsim pētījumus par antivielām pret SARS-CoV-2 biomedicīnas jomā zinātnieku ziņā, kuri prot tos veikt un apstrādāt ar statistikas metodēm un pēc tam interpretēt rezultātus. Bez tam, pētījumus var publicēt tikai pēc tam, kad tos ir recenzējuši tādi paši, augsti kvalificēti biomedicīnas zinātnieki. Tikai tad pētījumu var publicēt. Un pētījumi ir pieejami mums visiem vietnē PubMed. Vietne darbojas tāpat kā Google, pietiek ievadīt vien pāris atslēgas vārdus un mums pavērsies vesela pasaule – patiesu datu pasaule.

Vai tiešām pēc milzīgajiem , apjomīgajiem Pfizer – 43 548 cilvēki (1) , Moderna - 30 420 cilvēki(2), Astra Zeneca (3,4,5) vakcīnu pētījumiem, kurus veica profesionāli biomedicīnas jomas zinātnieki vairākos kontinentos un valstīs, apstrādājot tos ar biostatistikas metodēm, kurus recenzēja visaugstākās raudzes jomas profesionāļi, vēl var rasties šaubas „Vai man pēc vakcinācijas veidojas antivielas?”

Ir publicēti brīnišķīgi raksti par antivielām pēc pārslimošanas, pētījumus ir veikuši , rakstījuši un pirms publicēšanas recenzējuši jomas izcili profesionāļi - šo pētījumu, piemēram (6) ir veikuši zinātnieki no dažādām Rockefeller Universitātes laboratorijām , kā arī no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. Tas ir publicēts Nature. Augstāk un ticamāk biomedicīnas zinātnē vairs nav kur kāpt.

Un vai vēl varētu rasties jautājumi, ja par vakcīnu efektivitāti novērst Coivid-19 „uz lauka” – jau ir publicēti pētījumi – gan Izraēlā (7), gan Apvienotajā Karalistē (8, 9). Un arī par antivielu noturību – gan vakcinētiem (10), gan nevakcinētiem (11).

Apšaubīt imūnsistēmas spēju reaģēt uz svešinieku, veidojot vispirms IgM un pēc tam IgG antivielas ir līdzīgi it kā mēs apšaubītu Ņūtona gravitācijas likumus. Ja vien cilvēkam nav kāds B šūnu defekts, šūnas nedarbojas un antivielu veidošanās nav iespējama.

Pārdomām – šis cienījamais profesors vēl šobrīd nevar publicēt savu brīnišķīgo pētījumu par otras imūnsistēmas rokas – T šūnu – imunitātes lomu vakcinētajiem un ar Covid-19 pārslimojušajiem , kas stāsta par T šūnu spēju aizstāvēt mūs no dažādajiem SARS-CoV-2 variantiem, jo recenzenti ieteica vēl palielināt cilvēku skaitu, kas iekļauts pētījumā. P ašlaik ir 11 pārslimojušo un 19 vakcinēto cilvēku. Šobrīd pētījums ir publicēts vēl nerecenzēto rakstu vietnē.

Protams, var spēlēties un rotaļāties ar dažādiem vīrusa antivielu testiem, kā to pareizi šī rīta LR1 intervijā atzīmēja prof. D. Zavadska. Bet – vai sabiedriskajā medijā, ētera laikā?

Atsauces:
1. F.P.Polack et al. Safety and Efficacy of the BNT162b2 mRNA Covid-19 Vaccine. New England Journal of Medicine. 2020 Dec 11: 383:2603-2615.
2. L.R. Baden et al. Efficacy and Safety of the mRNA-1273 SARS-CoV-2 Vaccine. New England Journal of Medicine 2021 Feb 04:384:403-416

3Folegatti P. M. et al. Safety and immunogenicity of the ChAdOx1 nCoV-19 vaccine against SARS-CoV-2: a preliminary report of a phase 1/2, single-blind, randomised controlled trial. Volume 396, issue 10249, p467-478, august 15, 2020.
4. Voysey M. et al. Safety and efficacy of the ChAdOx1 nCoV-19 vaccine (AZD1222) against SARS-CoV-2: an interim analysis of four randomised controlled trials in Brazil, South Africa, and the UK. Lancet, volume 397, issue 10269, p99-111, january 09, 2021.
5. Voysey M. et al. Single-dose administration and the influence of the timing of the booster dose on immunogenicity and efficacy of ChAdOx1 nCoV-19 (AZD1222) vaccine: a pooled analysis of four randomised trials.Lancet, Feb 19 2021
6. Robbiani D. et al.Convergent antibody responses to SARS-CoV-2 in convalescent individuals. Nature. 2020 Aug;584(7821):437-442. doi: 10.1038/s41586-020-2456-9. Epub 2020 Jun 18. PMID: 32555388; PMCID: PMC7442695.
7. Rossman H. et al. Patterns of COVID-19 pandemic dynamics following deployment of a broad national immunization program. medRxiv preprint doi: https://doi.org/10.1101/2021.02.08.21251325; this version posted February 9, 2021.
8. https://www.gov.uk/government/news/covid-19-v accines-have-prevented-thousands-of-deaths-in- older-adults-new-data-shows
9. Cook TM, Roberts JV. Impact of vaccination by priority group on UK deaths, hospital admissions and intensive care admissions from COVID-19. Anaesthesia. 2021 Feb 11. doi: 10.1111/anae.15442.
10. Widge A. t al., Durability of Responses after SARS-CoV-2 mRNA-1273 Vaccination. N Engl J Med. 2021 Jan 7;384(1):80-82. doi: 10.1056/NEJMc2032195. Epub 2020 Dec 3. PMID: 33270381; PMCID: PMC7727324.
11. Zhenyu H. et al. Seroprevalence and humoral immune durability of anti-SARS-CoV-2 antibodies in Wuhan, China: a longitudinal, population-level, cross-sectional study. Lancet.VOLUME 397, ISSUE 10279, P1075-1084, MARCH 20, 2021
12.https://www.biorxiv.org/content/10.1 101/2021.02.27.433180v1

Tā turpināt.

58.gadi tests negatīvs ,antivielas27

Prieks, ka kāds uzdrošinas runāt un atklāti pateikt, ka zinātnei vēl daudzas lietas nav zināmas.
Ļoti noderīgs un izglītojošs raidījums tiem, kas skolā izvēlējušies humanitāro novirzienu.
Prieks, ka vēl pastāv pētnieciskā žurnālistika.
Ceru, ka jūsu veidotais raidījums netiks aizliegts.

Absolūti lielākā daļa raidījuma ir laba. Priekš kāda, kas nav ne ārsts, ne biologs, ātri ielekt dziļi tēmā, ir slavējami. Tomēr raidījuma beigās, kad tika pārtraukta Zāļu valsts Aģentūras pārstāve, neļaujot viņai izstāstīt par imūno atmiņu un citiem parametriem, kas nosaka imunitāti, neļaujot izstāstīt, ka ne jau tikai teorētiskie IgG, IgM un IgA līmeņi nosaka imunitāti, bet vai nu saslimstības salīdzinājums vai nu seruma reakcijas ar vīrusu, bet tā vietā "iznesot savu verdiktu", kas diemžēl nav īsti korekts priekš tiem, kas nozari pārzina un ir biedējošs pret tiem, kas spējīgi visā informācijas gūzmā šo verdiktu sadzirdēt. Viens ir reitingi un skandāli, otrs - atbildība pret sabiedrību. šoreiz izvēle ir kritusi par labu pirmajam.