Adreses. Rīgas senā industriālā mantojuma žēlīgās paliekas

Raidījuma Adreses ceturtā sērija vērtēs Rīgas senā industriālā mantojuma žēlīgās paliekas un iespējas tajās iedvest jaunu dzīvību, kad vecās funkcijas ir mirušas.

Raidījuma autors Mārtiņš Ķibilds kopā ar savu ceļabiedru, dzēlīgo Latvijas izzinātāju Paulu Timrotu, ložņās pa agrāk varenās Waldschlossen alusdarītavas teritoriju (tagadējo Aldari, Dauderu muzeju un Aldara parku), kā arī rāpsies četros slavenajos Rīgas ūdenstorņos. Torņi un to šodienas dzīve skatītājiem būs īpašs brīnums, jo tie nekad nav bijuši publiski pieejami. 

Tas pilsētu attīstībā ir sen zināms izaicinājums – ēku funkcijas mēdz izbeigties ātrāk nekā pašas ēkas. Un, ja ēka ir vēsturiski vērtīga, tai jāatrod cits pielietojums. Jo, palikusi tukša, mirs arī pati ēka.

Varenie, visiem zināmie Rīgas ūdenstorņi savu sākotnējo funkciju, izrādās, nepilda jau gadus 40. Kas tad tajos notiek? Arī alusdarītavas agrākais vēriens ir apsīcis, un alu Sarkandaugavā tikpat kā vairs neražo. Jau padomju laikā bijusī Waldschlossen teritorija tika sadalīta 3 daļās, ko tagad turklāt katru pārvalda savs īpašnieks – ražotne ir privāta, parks – pašvaldības, bet muzejs agrākajā īpašnieka villā – valsts īpašums. Ko iesākt ar šādu hibrīdu?!