• Svētdiena, 2021. gada 17. janvāris
  • Vārda diena: Tenis, Dravis
  • Rīgā skaidrs, -20 °C, D vējš, 1,54m/s
LSM Bērnistaba

Šteinhauers un Blūms. Dokumentāla filma

Dokumentālās filmas

Latvijas vēsturē pirmās nacionālās Atmodas sākums tiek datēts ar Jaunlatviešu kustības sākumu 19. gadsimta vidū. Taču vēl pirms Krišjāņa Barona un Krišjāņa Valdemāra bija kāds vīrs, kura darbošanās Rīgā ļauj apgalvot, ka, iespējams, latviešu nacionālajai pašapziņai simt gadu senāka vēsture! Šo uzņēmīgo latvieti sauca – Jānis Šteinhauers.
Viss sākās pirms gandrīz 40 gadiem, kad tolaik jaunais arhitekts Pēteris Blūms pētīja 18.gs. Baltijas novadpētnieka Johana Kristofa Broces atstāto materiālu fotokopijas. Un vienā no Broces zīmējumiem detalizēti bija attēlota interesanta akmens kapa plāksne, kura toreiz atradusies Āgenskalna Mārtiņa kapos. No citiem aprakstiem un publikācijām Blūms ieguva informāciju par kādu 18.gs Rīgā dzīvojušu mastu koku brāķeri vārdā Jānis Šteinhauers, kurš iezīmējās kā tam laikam neparasta personība. Taču viņa un viņa dinastijas nopelni ir nepelnīti aizmirsti vai apzināti noklusēti. Lai gan viņu darbības mērogam 18.gs nav līdzīgu.
Tāpēc autoru kolektīvs – arhitekts Pēteris Blūms, režisors un operators Ilgonis Linde, scenārija autors Juris Audariņš un producents Edvīns Inkēns – ir radījuši pētnieciski dokumentālu filmu «Šteinhauers & Blūms».
Autori filmā atklāj Jāņa Šteinhauera personības mēru, parādot viņu kā prasmīgu un uzticamu amata meistaru, izglītotu komersantu un reālpolitiķi, kurš izmantojot savas zināšanas, turību un pilsonisko drosmi, iestājās par savas tautas tiesībām. Sekojot Šteinhauera dzīves gaitai, tā filmēšanas grupu aizveda uz Zviedriju, Vāciju, pat ASV.
Filmas vēstījums aptver gandrīz 40 gadu pētījumu, atklājot vēstures nepelnīti aizmirstu personību un agrāk noklusētus faktus par latviskās apziņas atmodas aizsākumiem, gandrīz simt gadu ātrāk par vispār pieņemto. Paralēlā sižeta līnijā iepazīstam Rīgā dzīvojošu jaunekli, vācieti Joranu Šteinhaueru. Uzvārda brāli? Bet varbūt radinieku?!

Komentāri (6)

Gita Morris Vāgenheima
Aizraujošs stāsts. BET! - mulsina apgalvojums, ka 1705. gadā Rīgā dzimušais Johans Šteinhauers ir latvietis. Pietrūka pētījumu un pierādījumu, kur, kad un kā šis "latvietis" ieguva savu uzvārdu. Un Šteinhauera ģerbonī figurējošā (vācu) bruņinieka sejas maska? No kurienes tā? Un Jorenam Šteinhaueram tie 30% "austrumeiropiešu gēnu" - vai tie nevarētu būt ... teiksim - prūšu gēni? Arī šī hernhūtiešu slavināšana - nu, kas tad viņi bija, ja ne misionāri, kuri vēlējās savai sektai piesaistīt pēc iespējas vairāk sekotājus? Pārfrazējot mana tēva teikto "dari visu ar mīlestību un domā līdzi," secināšu, ka šī dokumentālfilma ir radīta ar (aklu) mīlestību, manāmi pietrūkstot līdzi domāšanai.
Eriks Eisaks
Par humānistiem hernhūtiešiem tiešām iesaku padziļināti izstudēt vēsturi, lai saprastu šīs kustības nozīmi Latvijas dibināšanā. Toreiz tā tika uzskatīta par sektu un katoļi tās līderus nogalāja, bet šodien šīs "sektas" vērtības veido Eiropas cikvēktiesību pamatus. Palasiet pat Janu Husu, reformācijas aislzsācēju - viņu sadedzināja uz sārta, jo atļāvās sludināt Bībeles patieso vēsti par to, ka visi cilvēki vienlīdz vērtīgi Dieva priekšā, ka nedrīkst nogalināt, jāmīl savs tuvākais kā sevi pašu u.t.t. Es pat teikšu vēl vairāk - katoļi toreiz bija sekta, kura diskreditēja tādus kristiešus kā hernhūtieši līdz pat mūsdienām, ja pat jums kristieši asociējas ar asinskāriem tumsoņām, kuri neko labu Latvijai nav izdarījuši. Nesaku to par jums, bet patiešām dīvaini dzirdēt pārmetumus, ka kristieši esot tumsoņas pārsvarā no tiem cilvēkiem, kuri šonakt salika zivju zvīņas makā, trīs reizes piesit pie koka vai spļauj pār plecu. Tādiem iesaku studēt vēsturi pamatīgāk, lai neizskatītos smieklīgi.
Gita Morris Vāgenheima
Cienījamā Lilija, nebūt nav tā, ka es "visu zinātu labāk" - tieši tāpēc ar lielu interesi pieslēdzos šai dokumentālfilmai. Man personīgi būtu bijis interesantāk un svārīgāk parakāties tālāk Jorena Šteinhauera dzimtas kokā, kurš kaut kur ap 16. vai 17. gadsimtu apraujas Vācijā, bet tad atkal parādās kādā citā zemē, nevis pieaicināt rokrakstu analizētāju, kura "noraksturo" Johanu Šteinhaueru kā no grāmatas, lai gan nav pat zināms, vai tas vispār bija viņa rokraksts. Par bruņucepuri - heraldikas EKSPERTS Vijups vispirms paskaidro, ka "stīpu bruņucepures DRĪKST izmantot DIŽCILTĪGO dzimtu ģerboņos," bet tad stomīdamies piebilst, ka šī bruņucepure rādot, kā Šteinhuers uztvēris sevi sabiedrībā. Tātad, Vijupaprāt, Šteinhauers pats sev ir piešķīris šo dižciltības simbolu, jo sajuties dižciltīgs... Nu, diezgan grūti noticēt; un, ja grūti noticēt, tad diez vai tā bija. Katrā ziņā aizejošā gada noskaņā ceru, ka mani komentāri tiek uzņemti tā, kā tie ir domāti - ar labvēlīgu zinātkāri. Laimīgu Jauno gadu!
Lilija Tenhāgena
Man būtu daži jautājumi Jums, cienījamā Gita:
Ja šis 1705. gadā Rīgā dzimušais Johans Šteinhauers nebūtu latvietis – vai tas Jūsu acīs mazinātu viņa nopelnus latviešu labā? Ka latviešiem sadoti uzvārdi no citām valodām, tas taču nav nekas jauns, Jums pašai taču dikti “latvisks” uzvārds trāpījies!? Par bruņinieka masku ģērbonī filmā doti ļoti saprotami paskaidrojumi. Jūs tos nedzirdējāt?
Un Jūs, latviete būdama, hernhūtiešus apzīmējat par sektu? Tad taču Jūs pati nepārzināt savas tautas vēsturi un hernhūtiešu lomu tajā!
Vai varbūt Jūs esat no tiem smādētājiem, kam nekas nav labs diezgan un kas “visu zinā labāk”?
Eriks Eisaks
Noskatījos jau divreiz! Ieteikšu visiem noskatīties. Man šis trāpīja tieši sirdī, jo darbs man arī saistīts ar būvbaļķiem un mastu priedēm, kuras manis vadītā uzņēmumā pārtop par eksporta preci no Eiropas līdz pat Beninai, kurai šobrīd kraujam 39 konteinerus ar stabiem, pateicoties kuriem daudzi cilvēki nākamgad saņems elektrību. Savukārt hernhūtiešu vērtības un atziņas ir arī manējās. Uzmeklēšu dvēseles radinieka kapu un nolikšu ziedus.
Edite Dancberga
Kautko tik interesantu ,par tēmu,neatceros,ka būtu redzējusi!Kā mute pavērās ,tā līdz beigām neaizvērās!Cerams,ka Blūma kungs turpinās tādā pat garā rakt!

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!