Viss sākās pirms gandrīz 40 gadiem, kad tolaik jaunais arhitekts Pēteris Blūms pētīja 18. gs. Baltijas novadpētnieka Johana Kristofa Broces atstāto materiālu fotokopijas. Un vienā no Broces zīmējumiem detalizēti bija attēlota interesanta akmens kapa plāksne, kas toreiz atradusies Āgenskalna Mārtiņa kapos. No citiem aprakstiem un publikācijām Blūms ieguva informāciju par kādu 18. gs Rīgā dzīvojušu mastu koku brāķeri vārdā Jānis Šteinhauers, kurš iezīmējās kā tam laikam neparasta personība. Taču viņa un viņa dinastijas nopelni ir nepelnīti aizmirsti vai apzināti noklusēti. Lai gan viņu darbības mērogam 18. gs. nav līdzīgu.

Tāpēc autoru kolektīvs – arhitekts Pēteris Blūms, režisors un operators Ilgonis Linde, scenārija autors Juris Audariņš un producents Edvīns Inkēns – ir radījuši pētnieciski dokumentālu filmu «Šteinhauers un Blūms».

Autori filmā atklāj Jāņa Šteinhauera personības mēru, parādot viņu kā prasmīgu un uzticamu amata meistaru, izglītotu komersantu un reālpolitiķi, kurš, izmantojot savas zināšanas, turību un pilsonisko drosmi, iestājās par savas tautas tiesībām. Šteinhauera dzīves gaitas filmēšanas grupu aizveda uz Zviedriju, Vāciju un pat ASV.

Filmas vēstījums aptver gandrīz 40 gadu pētījumu, atklājot vēstures nepelnīti aizmirstu personību un agrāk noklusētus faktus par latviskās apziņas atmodas aizsākumiem, gandrīz simt gadu ātrāk par vispār pieņemto. Paralēlā sižeta līnijā iepazīstam Rīgā dzīvojošu jaunekli, vācieti Jorenu Šteinhaueru. Uzvārda brāli? Bet varbūt radinieku?!