Bērnu sporta uzrēķini - Sportojošie bērni ierobežojumu dēļ masveidā dodas uz ārzemēm
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad aizliegti jebkādi treniņi, pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis Igaunijā sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni.
Intervija - Kristaps Kozlovskis, Basketbola treneris
“30 bērni tika nokomplektēti divu stundu laikā. Un pēc tam aiz strīpas palika vēl 20 Latvijas jauno basketbolistu.”
Interesi nav mazinājusi nedz 240 eiro dalības maksa, nedz arī fakts, ka vecākiem pašiem bērni jānogādā nometnes norises vietā 170 kilometru attālumā no Rīgas. Uz nometni devušies bērni no deviņām dažādām sporta skolām. Kozlovskis norāda, ka daļa spēlētāju varētu Igaunijā palikt visu sezonu.
Intervija - Kristaps Kozlovskis, Basketbola treneris
“Viens no variantiem, ko šobrīd es meklēju savam klubam: ka mēs bērnus un jauniešus izīrējam, piemēram, tiem pašiem igauņu klubiem. Viņi trenējas igauņu sistēmā, viņi spēlē Igaunijas čempionātā, viņi dzīvo uz vietas [Igaunijā] un mācās attālināti.”
Lai sarīkotu nometni, treneri bijuši spiesti doties bezalgas atvaļinājumā, jo to pieprasījusi Latvijas likumdošana. Kā izpētīja Latvijas Televīzija, treneru darba līgumi paredz ievērot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, tāpēc, lai oficiāli vadītu treniņus Igaunijā, nepieciešams darba devēja rīkojums jeb – jānoformē komandējums, ko izdarīt šobrīd neļauj spēkā esošie ierobežojumi. Līdz ar to juridiski trenēt bērnus klātienē Latvijā strādājošie treneri šobrīd nevar nekur pasaulē. Un, darot to ārvalstīs bez īpaša rīkojuma, treneri riskē tikt saukti pie atbildības attiecīgās valsts likumdošanas ietvaros.
Uz nometnēm ārvalstīs aktīvi dodas arī jaunie hokejisti. Turklāt aizvien lielāka daļa uz ārzemēm pārcēlusies jau pavisam.
Intervija - Baiba Reidzāne, Hokeja kluba “BHC 37” vadītāja
“Šobrīd no mūsu komandas projām ir devušies seši bērni, tai skaitā mans puika ir [aizbraucis] uz Šveici. Bērni plāno doties uz Dāniju, ir pat uz Ameriku devušies. Tas viss jau ir 13 gados. Mums šobrīd jau ir 13 gadnieki, kas devušies prom, jo mēs saprotam: vēl viena sezona bez spēļu prakses un bez pilnvērtīgiem treniņiem, tas viņiem būs ļoti liels solis atpakaļ un viss ieguldītais darbs būs vējā.”
Jaunā hokejista mamma norāda, ka nevienam no vecākiem nav bijis plāns tik agrā vecumā sūtīt bērnus prom no mājām. Daļa aizbraucēju pat nav sasnieguši pusaudžu vecumu, un šāda situācija izraisījusi ļoti emocionālus brīžus daudzās ģimenēs.
Intervija - Baiba Reidzāne, Hokeja kluba “BHC 37” vadītāja
“Es zinu citos klubos, ka ir aizbraukuši arī 11 – 12 gadīgi bērni. Uz Somiju, Zviedriju. Tikai tāpēc, ka viņi apzinās, ka nebūs tā, ka pēc 15. novembra te viss atsāksies un varēs pilnvērtīgi trenēties.”
Veselības ministrija atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumiem nevēlējās, aicinot tos uzdot par sportu atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā, sniedzot atbildes rakstiski, norādīja, ka atbildība par lēmumiem ir kopīga, bet pamata uzstādījumi tomēr ir Veselības ministrijas pārziņā. Savā atbildē Izglītības un zinātnes ministrija konkrēti nenorāda, kāds ietvars bērnu sportam varētu tikt piemērots pēc 15. novembra.
Izglītības un zinātnes ministrija
Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās gadījumā drošības pasākumi tiks atcelti vai mazināti pakāpeniski, tai skaitā pielāgojot sporta norišu darbību aktuālajām epidemioloģiskās drošības prasībām un vienlaikus vērtējot epidemioloģisko situāciju konkrētajā periodā.
Kampaņas “Bērnu sporta uzrēķini” ietvaros vairāki sportojošo bērnu vecāki rakstījuši uz sporta redakcijas “Whatsapp” tālruni, norādot, ka pašreizējie ierobežojumi, kuru rezultātā treniņu iespējas jāmeklē ārvalstīs, izmaksas pacēlušas vēl nebijušos augstumos.
