Sabiedriskie mediji kopā ar tiesībsardzi izstrādājuši kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas
Lai padarītu aktuālo Ukrainas kara notikumu atspoguļojumu daudzveidīgāku un vienotos par kopīgu izpratni, kā satura veidotājiem risināt profesionālās ētikas dilemmas, Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio (LR) un sabiedrisko mediju portāls LSM sadarbībā ar sabiedrisko mediju tiesībsardzi Andu Rožukalni un medijpratības eksperti Olgu Proskurovu sagatavojuši kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas un rekomendācijas.
Laikā, kad pieaug sabiedrisko mediju žurnālistu loma sabiedrības informēšanā un notikumu skaidrošanā, vadlīniju mērķis ir piedāvāt risinājumu kara un konfliktu žurnālistikas profesionālās ētikas dilemmām. Šādās krīzes situācijās tādi vispārzināmi profesionālie principi kā neitralitāte, objektivitāte, izvairīšanās no pozīcijas izteikšanas var nonākt pretrunā ar žurnālista pieredzi, emocijām un morālajām pārliecībām. Vadlīniju uzmanības centrā ir darbs ar informācijas avotiem, kara propagandas vēstījumu izmantošana žurnālistu veidotajā saturā, vardarbības un tās upuru atspoguļošana.
“Kara un konfliktu žurnālistika nav vienkārša. Strādājot rodas dilemmas un jautājumi, jo šī situācija – Krievijas karš Ukrainā – lielākajai daļai no mums ir jauna. Veidojot ikdienas ziņas, žurnālistiem vienmēr ļoti būtiska bijusi atsvešināta vērotāja loma. Šajā situācija tas mainās. Mēs visi esam pret vardarbību, par cilvēcību. Esam Ukrainas pusē, jo Krievijas okupanti to šobrīd nežēlīgi iznīcina. Vai drīkstam nenovaldīt emocijas, stāstot par mirušajiem bērniem? Vai drīkstam viņus rādīt tuvplānā, lai dokumentētu kara šausmas un vienlaikus nepalielinātu tuvinieku ciešanas? Lai rastu atbildes uz daudziem jautājumiem, palīdzētu izprast šī brīža žurnālistikas specifiku un šajā sarežģītajā un smagajā laikā saturā saglabātu augstas profesionālās kvalitātes un ētikas normas, esam sagatavojuši vadlīnijas un rekomendācijas,” stāsta LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.
„Krievijas brutālais uzbrukums Ukrainai mūsos raisa lielu netaisnības un līdzjūtības sajūtu, tomēr vienlaikus mediju izaicinājums ir arī kara apstākļos saglabāt neatkarīgu skatu, būt kritiskiem pret jebkuru informāciju un lietas saukt īstajos vārdos, lai auditorijai ir skaidrs, kas ir meli un kas – kara patiesā seja. Latvijas sabiedrisko mediju žurnālisti ir strādājuši un turpinās strādāt arī bīstamos apstākļos Ukrainā, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejama pēc iespējas patiesāka informācija par notikumiem Ukrainā,” saka LR galvenā redaktore Anita Brauna.
Vadlīnijās ietverti praktiski padomi, kā atspoguļot polarizētus viedokļus, izmantot neitrālu un precīzu valodu, izvairoties no vērtējuma, nepamatota vispārinājuma, stereotipizācijas. Apkopoti arī profesionāļu drošības saglabāšanas principi un profesionālas pieejas, kā parādīt civiliedzīvotāju ciešanas un upurus (asiņainas ainas, ievainotu un mirušu cilvēku atspoguļojums, tuvplāni video un fotogrāfijās, bērnu un viņu ciešanu izmantojums saturā).
“Šajās dienās visā pasaulē mediji pārskata savas darbības principus, lai augstā profesionālā kvalitātē stāstītu par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur notiekošo karu. Sastopoties ar pretrunīgām auditorijas reakcijām, polarizētiem viedokļiem, spēcīgām emocijām, dezinformācijas riskiem, sabiedrisko mediju kolēģi uzdeva daudzus ar profesionālo ētiku saistītus jautājumus. Uz tiem sniegtas atbildes vadlīnijās, kuru izveidošanu rosināja Ukrainas kara notikumi, bet tās būs noderīgas arī ziņojot par citiem konfliktiem,” saka sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne.
Vadlīnijas un tiesībsardzes sniegtās atbildes uz žurnālistu jautājumiem jau šobrīd izmanto LTV, LR un LSM redakcijās. Tās brīvi pieejamas ikvienam mediju jomas profesionālim un interesentam:
Vadlīnijas
Atbildes uz jautājumiem